Pekinas operā nevajadzētu pārmērīgi lietot skatuves aizkarus; pamatprincips ir tāds, ka priekšnesumam ir jāvada ainavisks uzstādījums, nevis iestatījums, kas virza priekšnesumu. Skatuves aizkaru dizainam ir jāsaskaņo ar sižeta laika un telpas nobīdēm, tādējādi izvairoties no kļūdas, kad ainavisks fons neatbilst darbībai -, kā piemēru var minēt gadījumus, kas atrodami tādos darbos kā *Leģenda par balto čūsku* un *Sji Ši*. Uz aizkariem attēlotajiem attēliem jābūt cieši saistītiem ar konkrēto sižetu; piemēram, operā *Mežacūku mežs* ainaviskajam fonam ir jāpiedzīvo transformācija pēc "apļveida pastaigas" secības. Turklāt nedrīkst pieļaut, ka aizkaru izmantošana aizēno pašu priekšnesumu; jāizvairās no pārāk sarežģītiem modeļiem, kas novērš auditorijas uzmanību.
Pārmērīgā paļaušanās uz skatuves aizkariem var novest pie jauno Pekinas operas aktieru snieguma līmeņa pazemināšanās un, savukārt, mazināt tradicionālo, stilizētu aktiermākslas paņēmienu unikālo pievilcību.